Fakti, kas jāzina par Lāčplēša dienu

11. novembris ir datums – kad Latvijā ir svinama Lāčplēša diena. Tātad, daži fakti…

Attēlos: 1)pirmos Lāčplēša Kara ordeņus 1920. gada 11. novembrī pasniedza Satversmes sapulces priekšsēdētājs, vēlākais Latvijas prezidents Jānis Čakste; 2) 1919. gada novembrī – kaujas Rīgā trurpinājās. 

11. novembris Latvijā ir Lāčplēša diena, kur mūsu cilvēki atceras 1919. gada notikumus šajā datumā. Kad Rīgā un apkārtnē tika veikta izšķirošā uzvara, kas bija sākums Latvijas teritorijas atbrīvošanā no svešzemju armijām. Pietiekams raksts par Atbrīvošanas cīņām – ir šeit. 

* Lāčplēša Kara ordeņa nolikums tika pieņemts 1920. gada 18. septembrī Latvijas Republikas Satversmes sapulcē. Ordenis paredzēts kā augstākais militārais apbalvojums Latvijā.

* Par Ordeņa simbolisko dibināšanas datumu tiek uzskatīs 1919. gada 11. novembris, kad notika izšķirošais lūzums kaujās par Rīgu. Un šajā dienā jaundibinātā Latvijas armija no Daugavas krastiem padzina Bermonta karaspēku.

* Lāčplēša Kara odenis tika piešķirts tikai par īstiem nopelniem Atbrīvošanas cīņās. Un tikai Latvijas Armijas karavīriem, kuri izcēlās kaujās ar izcilību. Pēc tam Ordenis tika piešķirts cilvēkiem, kas ar izcilību veicināja Latvijas Valsts nostipronāšanos.

* Lāčplēša Ordenis tika pasniegsts 1. gadadienā pēc Bermonta armijas sakāves pie Rīgas. Ordeni saņēma 288 karavīri un virsnieki, cita vidū arī 7 augstākie komandieri. Ordeni pasniedza Satversmes sapulces priekšsēdētājs, vēlākais Latvijas prezidents Jānis Čakste.

* Pirmos ordeņus 1920. gada 13. augustā piešķira Ministru kabinets septiņiem Latvijas armijas augstākajiem komandieriem — P. Radziņam, M. Peniķim, K. Berķim, O. Dankeram, J. Jansonam, J. Puriņam un J. Apinim. Šie virsnieki līdz ar apbalvošanu tika ieskaitīti Lāčplēša kara ordeņa domes sastāvā.

* Kopā tika izsniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņi. 322 ordeņi tika izsniegti ārzemniekiem. Kā pēdējais ordeni saņēma Polijas Pirmais maršals Juzefs Pilsudskis un Itālijas premjerministrs Benito Musolīni. Šie vīri vēlāk iekļuva vēsturē – kā zināms.

* Lāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, kas vēlāk kļuvusi par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu.

* Sākotnēji 11. novembris nebija oficiāli atzīta svētku diena, bet tikai Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena. Viss mainījās 1928. gada 11. novembrī, kad ordeni pārstāja pasniegt un Lāčplēša diena kļuva par armijas svētku dienu, ko arvien plašāk sāka svinēt visos armijas garnizonos, rīkojot parādes, mielastus, izrādes, koncertus un citus svinīgus pasākumus, uz kuriem ielūdza un īpaši godināja ordeņa kavalierus.

* 1930. gadu beigās svētkos īpaši sāka pieminēt karos veselību zaudējušos karavīrus, un ap 1935. gadu 11. novembra oficiālais nosaukums bija Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki

* 1939. gada 11. novembrī notika pēdējā Lāčplēša dienas parāde pirms Latvijas okupācijas, kurā vienlaikus atzīmēja arī Latvijas armijas 20. gadadienu. Pēc tam sekoja PSRS okupācija un vācu vermahta iebrukums, pēc tam vēlreizēja PSRS okupācija. Kad uz ilgiem gadiem Lāčplēša dienas svinēšana tika aizliegta.

* Latvijas PSR pirmoreiz to atsāka atzīmēt 1988. gadā, Atmodas laikā. 1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā padome to noteica par atceres dienu — Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, togad godinot vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, bet 1990. gada 3. oktobrī pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri nosakot par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus. Šodien tai dienai ir paplašināta nozīme – tā ir atceres diena, kad piemin ne vien Lāčplēša kara ordeņa kavalierus un kara invalīdus, bet visus Latvijas brīvības cīnītājus.

* Šodien tā ir atceres diena, kas gan nav oficiāla brīviena (atšķirībā no Latvijas Valsts dibināšanas dienas, kas seko pēc nedēļas). Tomēr šajā dienā katru gadu notiek ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, piedaloties Valsts augstākām amatpersonām un daudzi atceres pasākumi.

* Kā viena no šās dienas lielākajām tradīcijām ir Latvijas iedzīvotāju noliktās degošās svecītes pie Rīgas Pils mūra, kas atrodas 11. novembra krastmalā Rīgas centrā starp Vanšu un Akmens tiltiem.

Priecīgus svētkus!
Raksta avots: wikipedia.com, attēlu (c) latvija.lv