Kā ar viltotas naudas palīdzību tika grauta ienaidnieku ekonomika.

Vairāk kā 200 gadus pretinieka naudas viltošana ir bijusi daļa no kara stratēģijas dažādos karos un valstīs.  Reizēm tā ir izrādījusies ļoti iedarbīga metode.

1990. gados ASV drošības dienesti ievēroja jaunu un agrāk nenovērotu parādību. Kāds indivīds vai pat grupa sāka iepludināt pasaules apritē miljoniem viltotas banknotes 100 ASV dolāru denminācijā. Šie viltojumi, kuri tika dēvēti par superdolāriem, tika radīti uz visaugstākās kvalitātes papīra un ar augstākās kvalitātes tinti.

Tehnoloģija, ar kādu tika viltotas šīs banknotes bija tieši tāda pati kā to oriģinaliem. Tajās tika iestradātas visas ūdenszīmes un pārējie drošības elementi, un uz tausti un ar neapbruņotu aci šos dolārus nevarēja atšķirt no īstas naudas.

Turpmāko 15 gadu laikā tika identificēti vismaz 19 superdolāra varianti, kur katrā jaunā versija bija labāka par iepriekšējo. Viena gada laikā pasaules ekonomikā tika iepludināti viltojumi 25 miljonu dolāru vērtībā. Līdz ar to, gadiem ejot aptuveni katra 10000. šāda 100 dolāru banknote, kura bija apritē, bija viltots superdolārs. Izmeklētaji minēja, ka pie vainas varētu būt krievu vai ķīniešu organizētās noziedzības grupejumi, citi minēja, ka vainīga varētu būt Ziemeļkoreja.

Daži specialisti izlūkošanās pārvaldē teoretizēja, ka šo ideju viltot naudu varētu būt radījusi Phenjaņa, kurai tolaik ļoti vajadzēja naudu, lai varētu iepirkt pārtiku jo cilvēki cieta badu kopš PSRS sabrukuma un tai nebija kas vairs palīdz. Tādai rīcībai varētu pat būt 2 mērķi vienlaikus – dabūt naudu un vājināt ASV ekonomiku.

Vašingtona pat identificēja iespējamo naudas pārvadātāju, kurš izrādijās 71 gadu vecs bijušais Īru Republikāņu Armijas aktīvists vārdā Šons Garlands. Viņu arestēja Lielbritānijas varasiestādes uz aizdomu pamata par viltiotu dolāru pārvadāšanu un tālāku izplatīšanu, kurus viņš izveda no Ziemeļkorejas vēstneicības Maskavā. Amerikāņu varasiestādes cieta neveiksmi, kad mēģināja panākt Garlanda izdošanu turpmākai tiesāšanai 2011. gadā.

Bet ja arī pie tā bija vainojama Ziemeļkoreja, tā nebija vienīgā valsts, kas ir nodarbojusies ar šādām lietām.  Patiesībā šāda stratēģija tika pielietota Tā tas bija noticis 7 Gadu Karā, kad Austrija un Krievija izplatīja viltotu naudu, lai vajinātu pretinieku. Tāpat šādu metodi piekopa Napoleons, lai vājinātu Austrijas, Krievijas un Lielbritānijas ekonomikas.

Briti šo metodi izmantoja Amerikas neatkarības karā.

Kad briti meklēja veidus kā graut Amerikas koloniju ekonomiku to neatkarības karā, viņi iefiltrēja 2 īpašus aģentus, kuri izplatīja viltotus Kontinentālos dolārus. Briti cerēja, ka šādā veidā tas palīdzēs graut kolonistu uzticību neatkarības idejai, taču viņi tika notverti un Vašingtons lika viņus pakārt.

Sema Dienvidu dolāri.

Vīrs vārdā Sems Aphems kļuva turīgs pavairojot un izplatot Konfederātu dolāru replikas  Amerikas Pilsoņkara laikā. Taču Aphems nebija viltvārdis un atklāti teica, ka tās banknotes ir domātas tikai kā suvenīrs. Taču to kvalitāte pārspēja pat oriģinalus un Sems pat rakstīja savu vārdu un adresi uz tām. Viņa 5 dolāru banknošu darinājumus varēja noprikt par vienu centu. Ironijas kārtā, lielākie viņa klienti bija Dienvidnieki – kuri uzpirka šīs banknotes lielus daudzumos, lai maksātu ar tām kā ar īstiem konfederātu dolāriem, saskaņā ar vienu no senatoru sacītā – tas konfederātiem radīja lielākus zaudējumus, nekā visa ziemeļnieku armija. Par Aphema galvu pat tika izsludināta 10000 dolāru atlīdzība.

Operācija Bernhards.

Kad nacistiem kļuva skaidrs, ka neizdosies salauzt Lielbritāniju ar speku, viņi nolēma graut to ar viltotas naudas palīdzību. 1942. gadā vācu majors Bernhards Krugers iesauca 142 koncentrācijas nometnes ieslodzītos un uzdeva viņiem strādāt pie 5, 10, 20 un 50 britu mārciņu viltošanas. Cerība tika likta uz to, ka tādējādi izdosies iedragāt pasaules uzticību britu ekonomikai. No operācijas sākuma līdz tās beigām 1945. gada aprīlī tika izgatavotas ap 9 miljoniem viltotu banknošu ar kopējo vērtību virs 134 miljoniem streliņmārciņu.

Sakotnējais plāns bija izplatīt viltotās banknotes izmetot no vācu lidmašīnām gaisā, taču vēlāk tika izlemts tās izplatīt caur britu banku filiālēm dažādās valstīs. Pat tie aģenti, kuri to veica, savu atalgojumu saņēma viltotajās britu banknotēs. Nacistiem pat radāš plāns viltot 100 ASV dolāru banknotes, taču tas netika  realizēts, jo karš tuvojās beigām. Viltotā nauda vēl gadiem ilgi pēc kara turpināja apriti britu ekonomikā, tik augsta bija tās kvalitāte.

Materiāls no militaryhistorynow.com

Foto – Wikipedia.