Latvijas aizsardzība: dabas aspekts

Latvijai šodien neviens neuzbrūk un tās teritoriju neviens arī nekāro, nav tādas vajadzības. Tomēr, paspriedīsim, kā tad būs ar mūsu valsts aizsardzību. Šodien par to – vai daba mums palīdzēs?

Latvija ir neliela valsts Eiropas ziemeļu daļā. Un tās konfigurācija, ja “raugāmies no Kosmosa” ir tāda kā rupjmaizes šķēle, kur augšgalā ir viens iegrauzums. Lai gan mūsu novados nav lieli kalni, dziļas gravas vai lieli ezeri, tomēr Dabas Māte ir sarūpējusi šķēršļus, kurus, nedaudz pielāgojot, var padarīt par neieņemamiem cietokšņiem un spēcīgām aizsardzības līnijām. Ir vismaz 6 iespējas, kā arī Latvijas dabu paņemt palīgā – kad nedraugs iebrūk Latvijas ārēs.

* Latvijas teritoriju apklāj lieli meža masīvi, kas aizņem ap 40% no visas Valsts. Turklāt mežu masīvi hronoloģiski pēdējors 80 gados ir vismaz divkāršojušies. Kā jau zināms ne pirmajā paaudzē, tad spraunam karavīram mežs ir lielākais draugs. Nav obligāti te jābūt lieliem un veciem mūžamežiem, arī nesen ar krūmiem un pusauga bērziņiem aizaugušie bijušie kolhoza lauki – kardarabības laikā varētu būt laba slēptuve. Nav daudz jāstāsta, ko zaldātam nozīme laba slēptuve. Tā vai citādi, Latvijas meži un krūmāji var noslēpt bataljonus, pulkus, divīzijas un pat armijas. Nesenā vēsture liecina – Otrā Pasaules kara laikā latviešu legionāri līdz pat tam, ko tagad veci cilvēki sauc par “kapitulāciju”, pārzinot apkārtnes mežus, neielaida Kurzemē arī daudz lielāku pārspēku no austrumu puses.

* Latvijā ir daudz purvi, kas aizņem pat 10% no mūsu teritorijas. Tikai nedaudz vairāk tie ir kaimiņos Baltkrievijā. Purvi, šis dabas iekārtojums, ir drauds tiem – kas apkārtni nepārzina. Turklāt, liela daļa šo purvu no attāluma pat neizskatās pēc purviem. Ja no 100 metriem tā vieta šķietas kā meža turpinājums, tad pienākot klāt – kājnieki un vēl jo vairāk smagā kaujas tehnika iestieg. Zinoši cilvēki zina arī šaurās purva takas uz salām, kur iespējas iekārtot armijas bāzes, kā arī tā ir iespēja aizsargājošam karaspēkam manevrēt.

* Ziema. Mums ziema ir mainīga. Dažās dienās un pat dažās stundās laika apstākļi var izmainīties līdz nepazīšanai. Ziemā atkusni pusē dienas laikā nomaina sals un otrādi. Tur, kur pamežā ziemas laikā ir līdzens sniegs, apakšā var slēpties negaidīts purvs. Vai kāds negaidīts grāvis. Visi šie dabiskie šķēršļi, ko papildina cilvēku ieroči – var būt labs šķērslis.

* Pārejas gadalaiki – rudens un pavasaris. Daļā rudens un pavasaros visi mūsu aramlauki kļūst par īslaicīgiem purviem, kur smagā tehnika netiks cauri. Arīdzan kājniekiem ar pilnu uzkabi būs jūtami grūtāk pārvarēt šos bezgalīgos dubļainos laukus. Latvijā ir daudzas teritorijas, kur augsnes ir mālainas, un šie māli tad rudens otrajā pusē un pavasara pirmajā pusē – laukus padara par dabisku aizsardzības joslu.

* Ir mums dažas salīdzinosi lielas upes. Daugava – vietām ar stāvajiem krastiem, Gauja – ar mūžam mainīgajiem sēkļiem (kuru izvietojumu daudzreiz pat vietējie iedzīvotāji nezina), Lielupe (kas regulāri mēdz pārplūst pavasaros un ne tikai), Venta. Arī mazākas upītes bieži vien ir dziļās ielejās. Tas viss rada daudzus šķēršļus nedraudzīgam karaspēkam.

* Pauguri, lai arī nelieli… tomēr dažreiz ir ar stāvām nogāzēm, kas vēl robežojas ar gravām. Ja to savieno ar dzeloņstiepļu žogiem un mīnu laukiem – tad šie dabas šķēršļi pārvēršas par ļoti grūti pārvaramām joslām. 

Vai ne? Latvija ir aizsargājama teritorija. Šī tēma nav pabeigta.
Avots: originālās domas, attēlu (c) latvija.lv