Latvijas armija

 Latvijas armija

            Latvijas Republikas Satversmē iekļauta šāda mūsu valsts armijas definīcija:”Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvību.”

Vēsturiski mūsu valsts armijas oficiālais nosaukums ir mainījies 4 reizes:

• No 1918. līdz 1919. gadam – Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
• No 1919. līdz 1940. gadam – Latvijas Bruņotie spēki
• No 1991. līdz 1994. gadam – Latvijas Republikas Aizsardzības spēki
• No 1994. gada – Latvijas Nacionālie bruņotie spēki

Bruņotie spēki Latvijas republikas pirmās neatkarības laikā

       1918. gada 18. novembrī tika proklomēta neatkarīga Latvijas valsts, par tās prezidentu kļuva Kārlis Ulmanis. Kā jau katra patstāvīgi funkcionējošai valsts arī Latvija dibināja savu nacionālo armiju. 4 dienas pēc neatkarības proklomēšanas tika noslēgts līgums par armijas dibināšanu. Tās sastāvā sākotnēji bija 18 latviešu, 7 vācu un 1 krievu rotas, kā arī 3 latviešu un 2 vācu karavīru artilērijas baterijas. Armijas pirmais virspavēlnieks bija Dāvids Sīmansons. Pirmais Latvijas Bruņoto svētku ģenerālis bija Augusts Ernests Misiņš. Viņš iepriekš bija latviešu strēlnieku komandieris, kurš vadīja mūsu strēlniekus arī Ziemassvētku kaujās 1916. gada decembrī.

         Latvijas Bruņoto spēku bruņojumu sākotnēji nodrošināja Anglijas armija, izsniedzot 50 patšauteņu (rokas ložmetēju) un 5000 šauteņu ar munīciju. Latvijas valdība no francijas ieguva kredītu 11 miljonu franku apmērā, nodrošinot to ar kokmeteriāliem un liniem. Ar šiem līdzekļiem Latvijas Bruņotie spēki no Anglijas armijas saņēma 10 tūkstošus šauteņu, 550 ložmetējus, 30 lielgabalus. Pēc sākotnējas minstināšanās septembrī arī Anglijas premjerministrs nolēma Latvijai piegādāt 19 500 šautenes, 16 lielgabalus (no tiem divus smagos), 25 ložmetējus un sešus smagos automobiļus. Ar šo sūtījumu latvieši saņēma arī apģērbus un apavus 30 tūkstošiem karavīru. 18. oktobrī briti Latvijai nodeva ieročus 16 tūkstošu mārciņu vērtībā: 28 lielgabalus, 234 automātiskos ieročus, 18 600 šautenes un citu kaujas tehniku (daļa no tās gan bija bojāta). Vēlāk decembrī Latvijas armija saņēma arī Polijas maršala Jusefa Pilsudska bez atlīdzības sūtītās 6000 šautenes un piecus miljonus patronu.

         Šāda operatīva armijas izveide un ievērojama bruņojuma iegūšana nodrošināja mūsu valsts stabilitāti un sekmēja arī to, ka valsts tika starptautiski atzīta kā neatkarīga un patstāvīgi darboties spējīga. Pirmās neatkarības laikā Latvija pieredzēja strauju finansiālo uzplaukumu, kas sekmēja arī valsts armijas attīstību, nodrošinot armiju gan ar tankiem, gan lidmašīnām. Līdz pat 2. pasaules karam Latvijas armija turpināja strauju attīstību un modernizāciju.

Bruņotie spēki pēc neatkarības atgūšanas

      1991. gada novembrī Latvijas Republikas Augastākā padome dibināja Aizsardzības ministriju. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas Aizsardzības ministru iecēla Tālavu Jundzi. Nekavējoties sākās aizsardzības struktūru veidošana, jo apstākļi valstī un bijušajā PSRS teritorijā bija ļoti nestabila. Par tagadējo Nacionālo Bruņoto spēku priekšgājēju kļuva Latvijas Republikas Aizsardzības spēki. 1992. gadā tika dibināta Latvijas Republikas Nacionālā aizsardzības akadēmija. Nekavējoties tika sākta jauno virsnieku apmācība. Paralēli tika dibināta arī Zemessardze, kurā darbojās brīvprātīgie civiliedzīvotāji, kuri vēlējās aizstāvēt mūsu valsti gan pret iekšējiem, gan ārējiem draudiem. Latvijas Republikas Aizsardzības spēki izveidoja pamatus uz kuriem 1994. gadā tika izveidoti Latvijas Republikas Nacionālie Bruņotie spēki. Par pirmo NBS komandieri kļuva Juris Dalbiņš, kurš tolaik bija Zemessardzes komandieris.

        Profesionālas, funkcionēt spējīgas armijas izveidošana bija ļoti smags uzdevums, Latvijas valstij sava armija nebija bijusi 50 gadus, tādēļ šis process sākotnēji bija ļoti lēns un sarežģīts. Iepriekš visu aizsardzības spēku vadība un kontrole notika saņemot pavēles no PSRS armijas virspevēlniecības, tādēļ pilnīgi no jauna bija jāizveido aizsardzības plāni un armijas struktūra. Tomēr tagad ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi un Latvijas Republikas Nacionālie Bruņotie spēki ir kļuvuši par pilnvērtīgi funkcionējošu armiju.

      NBS ir definēti 3 galvenie uzdevumi:

• Nodrošināt Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību
• Nodrošināt reģionālo un globālo stabilitāti
• Rūpēties par mieru un labklājību valstī

        Katru gadu armijas budžets tiek aprēķināts 1% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta, lai gan NATO rekomendācija ir armijas budžetam atvēlēt 2% no IKP. 2013. gadā armijas budžets bija 102 700 000 latu. NBS sastāvā dienē 5350 karavīru, kā arī 7800 karavīru, kuri ir rezerves sastāvā. 142 karavīri šobrīd atrodas starptautiskajās misijās Afganistānā un Mali. Latvijas līdzdalība NATO nodrošina valstij ne tikai papildus drošības garantijas, bet arī iespējas mūsu valsts karavīriem stažēties citu valstu armijās, kur tie var gūt informāciju par jaunāko kara tehniku un bruņojumu, kā arī taktiskās zināšanas.

      Šobrīd Latvijas Republikas Nacionālie Bruņotie spēki nodrošina mūsu valsts stabilitāti un sargā tās iedzīvotājus, garantējot to valsts stabile attīstību. Mēs varam paļauties ne tiekai uz sevi, bet arī saviem sabiedrotajiem, tādēļ Latvijas iedzīvotāji var justies droši gan par savu, gan savu līdzcilvēku drošību un labklājību.