MĀJA NO SNIEGA – DAŽREIZ TAS IR RISINĀJUMS

Sniegs ir visai mīksts un porains materiāls. Turklāt aukstajā gadalaikā lielajos platuma grādos pieejams par baltu velti. 

Māju būvēt no sniega: tā daudzreiz ir izklaide, retāk tas ir līdzeklis ekstremālu laika apstākļu pārlaišanai. Vēl retāk, bet tomēr tas ir risinājums dzīves vietai vairāku mēnešu garumā. Tā vai citādi, māja no sniega ikkatru reizi sagādās prieku. Bet nu par praktisko pusi.

Sniegs – tas ir tas pats ūdens cietā stāvoklī. Tas ir porains materiāls, blīvums attiecībā pret parasto ūdeni ir 0,1. Tas viegli padodas apstrādei, taču vienlaikus sniegs ir materiāls ar zemiem izturības raksturlielumiem.

Latvijas apstākļos ar tām ziemām nu tā ir, kā ir – tomēr pa reizei arī uz mūsu laukiem sagadās pabieza sniega sega, kas turklāt vietām ir saputināta kupenās.  Pēc puteņiem parasti seko atkusnis, mūsu gadījumā ideālā situācija ir – ka šāds atkusnis pēc puteņa ir neliels. Kad sniegs nav daudz kusis, bet ir caur gaisa temperatūrām pārkristalizējies, tā poras ir piepildījušās ar sasalušu ūdeni. Šāds sniegs ir lielisks materiāls, lai uzceltu māju – kas stāvēs līdz pat pavasara masīvajam siltumam.

Tagad nu atliek rīkoties. Te vietā būs daži padomi no eskimosu puses. Šie cilveki, kuri arī šodien apdzīvo tālās ziemeļu teritorijas, ir ar vislielāko pieredzi šāda tipa māju būvniecībā. Un tātad…

 • Nepieciešams dabas apstrādāto (sk. augstāk rakstā) un sablietēto sniegu izzāģēt 20×20 centimetu blokos, katru 15 centimetru biezumā.

 • Bloki ir jāsaliek speciālā kartībā. Vispirms ir jākrāmē vienā riņķī uz zemes. Tas ir pamats. Kamdēļ “riņķī”? Tamdēļ, ka sniega zemās izturības dēļ nav iespējams uzbūvēt māju ar taisnām un kvadrātveida sienām. Nākamajam sniega namiņam ir jāizskatās kā puslodei, kas ar pamatu vērsta pret zemi. Pirmā kārta uz zemes jāliek pa riņķi no labās uz kreiso pusi. Tas ir pamats. Nākamā otrā, trešā… jāliek tā, lai tā būtu slīpāka attiecībā pret iepriekšējo kārtu.

 • Labi šādu māju celt, kad arā ir saliņš no  -10 līdz -20 grādiem. Vismaz -10 grādi nepieciešams, lai māju varētu pie celšanas apstrādāt ar ūdeni, kas pieejams āliņģi vai kādā ūdens tilpnē netālu no celtniecības vietas. Precīzāk, šāda sniega māja ir jābūvē netālu no ūdens ņemšanas vietas. Jo ūdens būs nepieciešams ne tikai mājas apstrādei, bet arī paēdiena gatavošanai jau pēc tam, kad būsim sniega namiņā ievākušies dzīvot. Sniega māju nav rekomendējams celt pie sala, kas zemāks par -20. Pie vēja brāzmām šī sala zemākā robeža ir vēl mazāka. Viss tamdēļ, ka salā pašiem visu ir grūti darīt, kur nu vēl ņemties ar sniega mājas celtniecību.

 • Kā tad namiņš ir jāapstrādā ar ūdeni? Ceļot sienas sfēriskā puslodē, tās regulāri salā ir jāapskalo ar neliela ūdens daudzumu. Lai sniega bloku salaiduma vietas apsaltu un kļūtu cietas. Turklāt šāda apstrāde ar ūdeni ir jāveic pēc katras kārtas uzkrāmēšanas.

Kā papildus materiāls sniega mājas celtniecībai – noder ledus bļuķi, kurus var ielikt šādu māju pamatnēs. Tomēr jārēķinās ar Latvijas ziemas apstākļiem, kad pietiekami biezs ledus ūdens tilpnēs izveidojas reti. Ledus bluķi ir ar smalkajiem metāla zāģīšiem jāizzāģē (ievērojot visus drošos uzturēšanās noteikumus virs sasalušajām ūdenstilpnēm) no ūdens virsmas.

 • Kad sniega mājas “puslode” ir uzbūvēta gandrīz līdz augšai, tad ir jāgādā pa ieejas izveidi. Te atkal ir svarīgs viens moments – jo mazāka šāda ieeja, jo mazāk ļaunuma nodarīs pašas celtnes izturībai. Tamdēļ rekomendējams ir tāds ieejas “caurums”, caur kuru var iekļūt rāpus. Ja eju taisīsim pilnajā augumā, tad ir liels risks, ka kopējā celtne var sabrukt. Un visa celtniecība ir jāsāk no sākuma.

 • Tiek rekomendēts ap ieejas durvīm no ārpuses piebūvēt vismaz metru sienu no abām pusē, iespēju robežās – arī jumtiņi virs tām, veidojot tādu kā papildus koridoru. Tāds nākotnē pasargās ieeju no aizputināšanas, arīdzan aukstums no ārienes būs mazāks.

 • Kad celtne no ārienes ir pabeigta, tad celtnes virsotnē atstājam nelielu caurumu turpmākai ventilācijai (kad celtņa iekšpusē lietosim dažādas ar liesmu saistītas ierīces). Vien uz tā ir jāuzliek kāds plakans koka gabals, dēļa gals, biezs kartons utt.

 • Ļoti svarīga ir apdare no iekšpuses. Kad mājas “kupols” ir gatavs, tad iekšpusē rekomendē kādu brīdi iekurināt ugunskuru. Uzmanīgi gan jāraugās, lai tas nebūtu ne par lielu, ne par mazu. Pirmajā gadījumā celtne var izkust, otrajā – nebūs nekāds efekts. Bet efektam ir jābūt tādam, lai sniega celtnes sienas nedaudz pakustu, pēc tam jāielaiž mājā aukstums. Lai nedaudz pakusušais sniegs no jauna apsaltu, tādējādi pastiprinot celtnes noturību.

 • Eskimosi mājas iekšējās apdares pēc kurina arī tauku sveces, kas līdzās siltumam izdala arī taukainus izgarojumus, kas arīdzan nogulstas uz sienām. Taukainie nogulumi sienu iekšpusē palielina to stiprību, kā arī turpmāk atstaro visu iekšējo gaismu – vēl mazāk samazinot iespēju sniega nama sienām kust no iekšpuses.

 • Tālāk jāveic iekšējās apdares nākamā kārta. Netālajā mežā jāsadabū biezi skuju zari, kas jāizklāj gar iekšējām sienām, tādējādi palielinot siltuma izolāciju. Ideālā gadījumā gar sienām jāizklāj pabiezi vilnas audumi, kas veic tādas pašas siltuma izolācijas funkcijas.

 • Namiņš ir gatavs dzīvošanai. Tādā varam ievākties dzīvot ar guļammaisiem un ēdienu gatavošanas ierīcēm, gaismekļiem.

Sniega mājas – tās ir ar labām priekšrocībām, jo…

– tās ātri ceļamas, pusdienas laikā divi cilvēki var uzbūvēt dievvietīgu mitekli, kur var pārlaist vismaz vienu nakti;

– labās ziemās celtniecības materiāls ir pieejams par velti;

– viss šeit ir ekoloģiski draudzīgs apkartējai videi;

– arī dvēseliski ir sajūtama saplūšana ar apkārtējo dabu;

– to celtniecībai nav nepieciešami speciāli instrumenti vai sarežģītas iekārtas, vien (divvietīgai sniega mājai) pāris lāpstas un smalkais zāģītis; kombinācijā ar vēlmi pašiem rīkoties.

—————–  

Sniega mājās dzīvojot…

– nav dienas laikā nepieciešams speciāls apgaismojums, jo sniega sienas cauri laiž pietiekamu gaismas daudzumu, lai, varētu, piemēram, lasīt avīzi;

– saņemam aizsardzību no nelabvēlīgiem laika apstākļiem ziemā (puteņiem, lieliem saliem);

– ja ir pareizi veikta iekšējā apdare, tad celtnes iekšpuse var uzturēt pietiekami siltu gaisa temperatūru, kas ļauj iemītniekiem šādā telpā uzturēties vieglā apģērbā, neriskējot gūt apsaldējumus;

– pati celtne ir noturīga tik ilgi, kamēr vien pastāv konkrētais sala periods, un gaisa temperatūra ir zem “0” grādu atzīmes. Latvijā šāda sala periodi nav bieža parādība, ko nevar teikt par citiem reģioniem uz Zemes. Kur vietām ziema var ilgt pat 6 mēnešus pēc kārtas.

———-

Un vēl…

– Latvijas apstākļos, kur ir daudz mežainu apvidu, tiek rekomendēts būvēt celtnes kombinācijā no zaru karkasa, kas no ārpuses apdarināts ar sniega blokiem; tādējādi palielinot celtnes kopējo stiprību;

– nav jau nekur teikts, ka būtu vien jābūvē mazas divvietīgas būdiņas, sniega stiprība ļauj veidot arī lielākas celtnes. Kuru griestu augstums ir vismaz 2 metri, un tādā var brīvi pārvietoties pilnā augumā;

– sniega celtnes, ja vien laika apstākļi pieturās ziemīgā formātā, var aizvien papildināt ar jauniem blokiem, izveidojot pat lielas “pilsētas”. Protams, lielāka mēroga celtnes parasti ceļ un izmanto dažādu svētku laikā;

– profesionāļi pamanās celt no sniegiem un lediem arī pavisam lielas celtnes, kas ir 1:1 mērogā salīdzinot ar tradicionālajām ēkām dzīvošanai, dažviet pasaulē tiek pat uzceltas ledus un sniega viesnīcas. Taču tas nepavisam nav darbs iesācējiem vai parastajiem tūristiem;

– protams, ceļot sniega māju – ir jātrenējas to darīt. Pirmā mūžā celtā celtne neizdosies, arī otrā varbūt ne… taču ar laiku šī prasme tiks apgūta. Kā jau ikviens darbs un meistarība, pie kā ķeramies.

Attēli: no interneta dzīlēm