Otrā pasaules kara beigu diena: kāda tā bija

Fatālas sakritības dēļ 1. septembris tiek uzskatīts par Otrā Pasaules kara sākuma datumu, bet 2. septembris – par kara beigām. 

1945. gada 2. septembrī Jāpānā, Tokijas līcī uz tur esošā ASV karakuģa “Missuri” klāja tika parakstīts “Japānas bezierunu kapitulācijas akts”. Līdz ar to tika pabeigts pasaulē asiņainākais karš, ko tagad zinām kā Otro Pasaules. Kāda tad bija priekšvēsture tam?

Attēlos: kapitulācijas akta parakstīšanas minūtes un ASV kara kuģis “Missuri”, uz kura klāja notika šis vēsturiskais brīdis.

Pēc tam, kad Otrā Pasaules kara Eiropas fāze noslēdzās 8. maijā Barlīnē ar fašistiskā karaspēka sagrāvi un padošanos, 8. augustā PSRS pieteica karu Japānai. Un jau 9. augustā sāka kaujas ar Kvantunas armiju. Tad sākās Mandžūrijas stratēģiskā uzbrukuma operācija, kas bazējās Ķīnas ziemeļu un ziemeļaustrumu rajonā, Korejas pussalā, Laodusnkajas pussalā. Vienlaikus PSRS Klusā okeāna flote izgāja jūrā starp Kīnas Āzijas piekrasti un Japānas ziemeļu salām, pārgriežot komunikacijas starp Japānu un Kvantunas armiju.

18.-19. augustā PSRS armija pietuvinājās pie Mandžūrijas lielākām pilsētām un rūpnieciskajiem centriem. Lai vēl vairāk paātrinātu armijas sagrāvi un neļautu japāņiem atkāpjoties iznīcināt materiālās vērtības, Mandžūrijas lielākās pilsētās tika izsēdināts gaisa desants. 19. augustā sākās Kvantunas armijas kaujinieku masveida padošanās gūstā.

Vienlaikus ASV valdība prezidenta Trumena vadībā gatavojās uzbrukt japānai. Vispirms tika paredzēts armijas iebrukums. Karš starp Japānu un ASV risinājās kopš 1942. gada, kad ASV un Ķinas karaspēkas sāka karadarbību pret Japānu. Tika izcīnītas daudzas un asiņainas kaujas Klusā okeāna rietumu salās. 1945. gada vasarā amerikāņi atguva praktiski visas okeāna salas, un gatavojās iebrukt pašā Japānā.
Vispirms tika izskatītas iespējas Japānā iebrukt ar armijas spēkiem. Jau ilgāku laiku ASV aviācija ar parasto munīciju bumboja 37 Japānas pilsētas, bet tas nekādus rezultātus nedeva. Japāņu kaujas gars netika salauzts. Tika rēķināts, ka japāņu kamikadzes un austrumu cīņas apguvušie kaujinieki būs pamatīgs pretspeks. Būs daudz upuru ASV karavīru vidū, un tad prezidents Trumens izdeva pavēli uz atombombardēšanu. Pirmā bumba 6. augustā tika nomesta uz Hirosimu, bet nākamā 9. augustā – uz Nagasaki. Nepārstāstot tās šausmas, ko pārdzīvoja civilie iedzīvotaji šajos masu slaktiņos, vien jāpasaka, tas bija “mājiens” Japanas imperatoram Hirohito, ka laiks ir prasties padoties. Saprazdams, ka amerikāņu atombumbas arī turpmāk var krist uz nākamajām pilsētām, imperators 15. augustā paziņoja par kapitulāciju.

Tomēr pats kapitulācijas parakstīšanas akts notika 2. septembri uz “Missuri” kuģa klāja. Pirms tam divas nedēļas dažādos līmeņos tika saskaņoti kapitulācijas akta punkti, kas nebūt nebija viegls process. Tātad, šajā dienā Jāpānas toreizējais ārlietu minists M.Sigemicu un ģenerālštāba priekšnieks J.Umedzu no Japanas puses, un no uzvarētāju puses – ASV armijas ģenerālis D.Makarturs; PSRS armijas ģenerālis K.Derevjanko, no Lielbritānijas puses flotes admirālis G.Frezers parakstīja “Jāpānas bezierunu kapitulācijas aktu”. Parakstīšanas brīdī klāt bija arī Francijas, Nīderlandes, Ķīnas, Austrālijas, Jaunzēlandes pārstāvji.

Saskaņā ar 1945. gada Potsdamas deklarāciju (kam Japānas valdība piekrita bez ierunām) – Japānas suverenitāte tika ierobežota ar lielajām salām: Honsju, Kjusju, Sikoku un Hokaido, kas arī šodien sastāda Japānas teritoriju. Salas ziemeļos – Iturupa, Kunašīra, Šikotāna un Habomāna tika piešķirtas toreizējās PSRS valdīšanā. Tās šodien ir t.s. Japānas “ziemeļu teritorijas”, par kurām diskusija starp Japānu un Krieviju notiek arī tagad. Formāli saistībā ar šīm salām starp divām valstīm noslēgts vien ilgstošs pamiers. Un patreiz nav zināms vēl, kā galu galā tiks atrisināts šis teritoriālais strīds. Vēl pavisam nesen – 2005. un 2006. gados notika starptautiskas sanāksmes šajā tēmā. 2006. gadā Putina valdība bija gatavas atdot divas no tām, tomēr sarunas nebeidzās ne ar ko. Krievijas sastāvā tagad šīs salas pazīstamas kā Kuriļu arhipelāgs.

Saskaņā ar 1945. gada kapitulācijas aktu Japānas karaspēkam bija nekavējoties jāpārtrauc karadarbība, bija jānodod ieroci, nedrīkstēja veikt spridzināšanas un demontāžas darbus īpašumos, bija jāatbrīvo visi kara gūstekņi. Viss Japānas karaspēka personālsastāvs tika pakļauti sabiedroto apvienotajam Augstākā komandējošā štāba pārziņā. Lai regulētu un sekotu kapitulācijas akta izpildi: ASV, PSRS, Lielbritānija valdības noorganizēja speciālu Sabiedroto Padomi. Kas deva sākumu jaunai lappusei Japānas vēsturē – miera laikiem Uzlēcošās Saules zemē. Un šodien datums zināms kā Otrā Pasaules kara beigu punkts.

Avots: Calend.ru