Un tagad par kājautiem

Ļoti ilgi, ieskaitot abus pasaules karus, karevji zābakos vilka kāju autus. Bet nu šim legendārajam higiēnas priekšmetam būs pienācis gals. Vabūt…

To lietošanu zina visi, kuri dažādās armijās (Latvijas vīri – lielākoties iekš PSRS bruņotajiem spēkiem) dienējuši pirms 30 un vairāk gadiem. Nekādas toreiz ražotās zeķes neturēja slodzi iekšpus “kerzovikiem” jeb ādas zābakiem. Jo sevišķi vēl tamdēļ, ja dienas gaitā bija jāveic manevri, ātrie marši vai gari pārgājieni. Tikai flaneļa auduma gabali, kas pareizi apsvīstīti ap kājām, turēja šos skarbos apstākļus.

Visiem zināms, ka kājauti kā izgudrojums nācis no Krievijas puses. Daudzi avoti norāda, ka auti ap kājām tika tīti jau Petera Pirmā laikos. Kopumā šis Krievijas cars arī pa pirmajai reizei mēģināja ieviest zeķes armijā. Otrais mēģinājums bija PSRS armijā aizvadītā gadsimta 70′ tajos. Bet “pa lielam” tie izgāzās, tehnoloģijas toreiz nespeja piedāvāt auduma alternatīvas. Trešais un daudz sekmīgāks mēģinājums daudzās pasaules malās notiek šajās dienās.

Vēl kāda atkāpe vēsturē. Senajos izrakumos konstatēts – jau pirms mūsu ēras senajā Romā kareivjiem ap kājām tīti auduma gabali. Attiecīgi pēc Romas impērijas sagrūšanas – tās likvidētāji barbari pārņēma šo tradīciju, kas izrādījās tīri praktisks ieguvums mainīgajos un nereti stipri ziemīgajos laika apstākļos. Attiecīgi Krievijas zaldāti, kas jau bija tāli klejojošo barbaru cilšu pēcteči, 16. un 17. gadsimtā šo praktisko izgudrojumu ierādīja visās Vecās Pasaules armijās. Protams, tas viss notika roku rokās – ar tekstilrūpniecības attīstību attiecīgajās teritorijās. Vēlāk autus sāka lietot arī parējo pasaules daļu armijās. Izgudrojums nav patentēts arī šodien.

Par ko iemīlēja kājautus? Jo izstrādātjums un vienkāršs. universāls un vienlaikus vienkāršs. Jo attiecīgais audums ir ļoti augstvērtīgs, tas izgatavots bija un arī šodien ir pēc speciāla pasūtījuma, un audums nedublē cita veida drēbes un nav blakus produks tekstilniecībā. Pat vēl vairāk – flaneļa audums, kas vispirms tika tīts ap kaujinieku kājām, ieviesās arī apģērbu šūšanas industrijā.

Kājautu lietošanas vēsture ir ļoti gara un izvērsta, taču mūsdienās viss mainās. Tagad pašā Krievijā un visās citās valstīs karavīru ikdienā ienāk zeķes no dažādiem speciali izturīgiem audumiem. Tagad modernā tekstilrūpniecība ražo armijas autumu, kur kokvilna tiek caurausta ar plastmasas stiegrojumu. Tiek mēģināts arī cita veida produkts – tā pati kokvilna, tikai speciāla apstrādāta, kas dod tai papildus izturība un vienlaikus kājai ļauj elpot.

Kamdēļ kājām nepieciešams savs “apģērbs”? Tamdēļ, ka kareivjiem vēl aizvien ir nepieciešams ilgstoši atrasties kaujas laukā. Tostarp dažādās diennakts stundās, dažādos gadalaikos un dažādās pasaules daļās.

Vēl ir tālu priekšā tas laiks. kad karošana notiksies ar bezpilota ierīcēm un superkaujinieciskiem robotiem. Pasaule vēl lāgā nezina, kā notiks lielās armiju pārabruņošanās. Kur – kājautiem vairs vieta nebūs. Krievija no tiem atsakās šodien, NATO karaspēkā auti no aprites izņemti pirms gadiem, Somijā uz “kara zeķēm” pārgāja vēl 1990. gadā. Tā vai citādi, auti bija un ir leģendāra lieta, par kurām ziņas pamazām iegulst vēstures atmiņā. Bet vietā – nāk jau citi kāju ietērpi.

Avots: http://army-news.ru/