Uzdevums Itālijas kavalērijas skolā. Roma, 1906. gads.

1910-ajos gados jel kavalerijas tradīcijas, kurās jātnieks stāvēja taisni, ar stingru stāju, dominēja Eiropas armijās. Tomēr Itālijas kavalerijas skola Tor di Quinto, ar Federico Caprilli priekšgalā, 1906. gadā sāka mainīt šo pieeju. Caprilli attīstīja jaunu jāšanas stilu, kas balstījās uz jātnieka kustīgumu un spējām sekot zirga dabiskajām kustībām, nevis ierobežot tās ar stingru, modularu tehniku. Šis stils kļuva par vienu no pasaules ietekmīgākajiem jāšanas akadēmijas paņēmieniem.

Šajā rakstā apskatīsim:

• kāda bija Caprilli metode un kā tā atšķīrās no iepriekšējās jāšanas tehnikas;
• kā Itālijas kavalerijas skola Tor di Quinto kļuva par līderi jāšanas mākslā;
• kādas bija tās ietekmes uz militāro kavaleriju un jāšanas sportu;
• kādas mūsdienās var saskatīt par Caprilli iedvesmām jāšanas tehnikās.

Kāds bija jāšanas stils pirms Caprilli

Pirms Caprilli jātnieki parasti izmantoja senmodīgo “old jumping seat”: garas stirrupas, stāja gandrīz vertikāla vai pat atpakaļ noliektā, rokas cieši tur sniegājas, zirga kaklam pretdarbojoties.

Šāda tehnika radīja vairākas problēmas: zirgs tika traucēts priekšā, slogs bija uz muguras, locītavās; jātnieka smagums – aizmugurē, novirzoties no zirga dabiskās trajektorijas.

Caprilli metode: jāšanas mākslas revolūcija

Federico Caprilli aplūkoja, kā zirgi lec šķēršļus bez jātnieka, dokumentējot to fotografijās, un pamanīja: viņi vienmēr nosēžas uz priekšējām kājām pēc leciena.

No šī viņš radīja stāju (seat), kur jātnieks saīsināja kājsargus, nedaudz noliecās uz priekšu pār šķēršļiem un ļāva rokām sekot zirga galvas/kakla kustībām, nekad nevelkot to stingri atpakaļ.

Smaguma centrs bija vairāk virs zirga, nevis aiz tā – tas samazināja slogu zirga mugurai un ļāva tam kustēties brīvāk.

Itālijas kavalerijas skola Tor di Quinto 1906

Skola Tor di Quinto (netālu no Romas) kopā ar franču Saumur akadēmiju bija līderos jāšanas mākslā pirmajos 20. gadsimta gados.

Tieši šajā skolā tika ieviestas Caprilli metodes un apmācības, kas balstītas uz zirga dabiskajām kustībām, šķēršļu pārvarēšanu ar minimālu traucējumu.

Ietekme uz jāšanas tehniku un militāro kavaleriju

Caprilli metode revolucionizēja ne tikai militāro jāšanu, bet arī sacensību jāšanu – sportisti sāka pievērsties citādākai stājai, lai panāktu labāku sinerģiju ar zirgu.

Iepriekš dominantā “rigidā” jāšanas stila maiņa uz plūstošu, kustīgu stāju palīdzēja uzlabot zirga sniegumu – stabilitāti, drošību, komfortu.

Mūsdienās

Šodien sacensību jāšanā šķēršļu pārvarēšanā (show jumping), saganā (eventing) un citās disciplīnās prevalentās metodes daļēji balstās tieši uz Caprilli principiem: stāja, kāpšļu garums, jātnieka pozicionēšanās.

Lai gan daži elementi (aprīkojums, apmācības metodes) ir mūsdienīgāki, pamatideja – jātnieks, kas harmoniski darbojas kopā ar zirgu – joprojām ir centrālais princips.

Noslēgumā

Itālijas kavalerijas skola Tor di Quinto un Federico Caprilli 1906. gadā ne tikai mainīja to, kā jātnieki lec šķēršļus, bet arī mainīja visu skatījumu uz to, kā jāšana var kalpot kā māksla, nevis tikai kā militāra tehnika.

Šī vēsturiskā revolūcija iedvesmo vēl šodien – gan sportistus, gan jāšanas entuziastus –, parādot, ka nozīmīgāk par tehniku ir sapratne par zirga kustību un sadarbošanos.

Avots: https://rarehistoricalphotos.com/italian-cavalry-school-1906/